Gada nogalē un pirmajos pavasara mēnešos daudzi dārzu saimnieki saskaras ar sajūtu, ka ziema ir nolēmusi “ģenerāltīrīšanu” veikt tieši tagad, pirms došanās prom.
Pēdējo nedēļu vērotāji pamanījuši, ka daba pēkšņi iztukšo visus savus krājumus – dārzos sagāzti milzu sniega vaļņi, no jumtiem raugās iespaidīgas lāstekas, bet brāzmainais vējš un saltās naktis liek domāt, ka siltums vēl ir tālu. Izrādās, ka šis pēkšņais dabas “haoss” bieži vien ir pēdējais posms pirms straujas gadalaiku maiņas, ko dārznieki un dabas vērotāji jau sāk uztvert pēc pavisam citām zīmēm.
Daudziem februāris un marta sākums ir noguruma laiks, kad pelēkās debesis un nebeidzamais sniegs liekas nomācošs. Tomēr speciālisti un dabas pazinēji aicina pacelt acis augstāk – pavasara saule jau sāk mainīt leņķi, kļūstot par “dzīvildzes” nesēju. Pietiek ar dažām stundām spožas gaismas, lai mašīnā nāktos nolaist saulessargu vai istabā ieraudzītu biezas telpaugu ēnas uz sienām, un iekšējā sajūta uzreiz mainās. Šis gaismas lūzuma punkts ir pirmais signāls, ka ziemas varenība drīz būs galā.
Sniega stihija un dārza pārbaudījumi
Dārzos šī ziema ir bijusi neparasti spēcīga un vizuāli iespaidīga. Vietām sniega sega sasniegusi tādu augstumu, ka dārza saimnieki vairs nevar saskatīt pat savus augstākos krūmus. Piemēram, dzīvžogi, kas vasarā lepni slejas cilvēka augumā, šobrīd izskatās pēc retām, no kupenām rēcošām pagalēm. Zem smagā sniega dārza augu silueti mainās līdz nepazīšanai – koku zari liecas līdz zemei, un pat pieredzējušiem dārzniekiem nākas “glābt” savas priedes un tūjas, burtiski peldot pa sniegu un mēģinot tās atbrīvot no baltā gūsta.
Šāda ziema nes līdzi ne tikai estētisku baudījumu, bet arī praktiskus izaicinājumus. Daudzviet ziņots par nolauztiem koku zariem un bojātām vieglajām konstrukcijām, jo temperatūras svārstības ir bijušas krasas – no atkušņa un lietus strautiem līdz mīnus divdesmit grādiem vienas nakts laikā. Šādi apstākļi dārzam ir smags pārbaudījums, tomēr tieši pēc šādām skarbām ziemām dabas mošanās mēdz būt īpaši krāšņa.
Lasi vēl: Sarīvē ābolus un klāj uz mīklas: neticami vienkārša recepte kraukšķīgiem cepumiem pie vakara tējas
Dīvaini atradumi dārza mājiņās
Gatavojoties pirmajiem pavasara sējas darbiem, daudzi dodas uz dārza šķūnīšiem pēc glabāšanā atstātajiem traukiem un instrumentiem. Šeit dārzniekus nereti gaida pārsteigumi, kas liecina par dabas skarbo realitāti. Izrādās, ka ziemas laikā neapdzīvotās telpās bieži patvērumu meklē sīkie grauzēji vai pat kurmji, kuri ne vienmēr iztur lielo salu.
Ir pamanīts, ka kurmju vai peļu parādīšanās tur, kur tos negaida, pat ja tie ir “pārcēlušies uz labākiem medību laukiem”, cilvēkos mēdz izraisīt krasas emocijas. Lai gan ikdienā mēs zinām par dabas cikliem, negaidīta sastapšanās ar kādu aizgājušu dārza iemītnieku starp sēdu trauciņiem var radīt pamatīgu izbīli. Tomēr dabas vērotāji šādus atgadījumus uztver kā zīmi – ja reiz pat pazemes iemītnieki maina savu ierasto vidi, lielas pārmaiņas dabā ir pavisam tuvu.
Kas dārzā pārdzīvo pat biezāko sniegu?
Neskatoties uz sniega vaļņiem, kas vietām pie ēku sienām pārsniedz cilvēka augumu, dārzā ir augi, kuri demonstrē neticamu izturību. Novērots, ka daži viengadīgie augi, kas rudenī netika novākti, joprojām lepni stāv virs sniega, it kā sasalums tos nebūtu skāris. Speciālisti norāda, ka šāda izturība ir laba zīme – pavasarī šie augi var dabiski izsēties, turpinot savu dzīvi dārzā bez papildu pūlēm.
Šobrīd dārza dekorativitāti nodrošina tieši tīrais, baltais sniegs, kas paslēpj visus vasaras nepilnības un radīto nekārtību. Kaut arī dārzniekus nedaudz baida neizbēgamie zaudējumi, ko varētu atklāt atkusnis, pavasara siltuma gaidīšana parasti ņem virsroku. Šis ir laiks, kad dārzs vēl guļ, bet saules gaisma jau sāk “sakārtot” dabu jaunajai sezonai.
Lasi vēl: Svarīgas ziņas katrai zodiaka zīmei: pazīstamā ekstrasense Kažeta atklāj, ko gaidīt šajā nedēļā
Ziemas mantu vākšana un pēdējais haoss dārzā ir droša liecība, ka pavisam drīz baltais klājums pazudīs, atstājot vietu pirmajiem pavasara asniem. Kad mājas iekšpusē gaisma kļūst pavisam citāda – dzidra un pavasarīga –, ir skaidrs, ka ziema savas “mantas” jau krāmē somās.
